dedzināt
dedzināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
1.Pieliekot uguni, panākt, ka deg.
PiemēriDedzināt sausās lapas, veco zāli.
- Dedzināt sausās lapas, veco zāli.
- Dedzināt skalus, žagarus plītī.
- Dedzināt malku krāsnī.
- Dedzināt ugunskuru.
1.1.Panākt, ka (kas) deg, izstarojot gaismu.
PiemēriDedzināt sveces.
- Dedzināt sveces.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt eglīti.
- Dedzināt eglīti — dedzināt svecītes eglītē (parasti Ziemassvētkos, Vecgadā).
1.2.Apstrādāt (ko), pakļaujot (to) uguns iedarbībai.
PiemēriDedzināt ķieģeļus, kaļķus.
- Dedzināt ķieģeļus, kaļķus.
- Dedzināt keramikas izstrādājumus.
Stabili vārdu savienojumiDedzinātie kaļķi.
- Dedzinātie kaļķi — materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni.
1.3.novecojis Iegūt ar sauso pārtvaici.
PiemēriDedzināt darvu.
- Dedzināt darvu.
- Dedzināt spirtu.
2.Ieslēdzot panākt, ka izstaro gaismu, siltumu.
PiemēriDedzināt spuldzīti.
- Dedzināt spuldzīti.
- Dedzināt naktslampiņu.
- Dedzināt elektrisko kamīnu, sildītāju.
Stabili vārdu savienojumiDedzināt elektrību.
- Dedzināt elektrību — sarunvaloda lietot (apgaismošanai, apsildīšanai) elektrisko strāvu.
3.formā: trešā persona Sāpīgi kairināt, izraisīt sūrstošas sāpes.
PiemēriKvēlojošais sērkociņš dedzina pirkstus.
- Kvēlojošais sērkociņš dedzina pirkstus.
- Pludmales karstās smiltis dedzināja pēdas.
- Svelošais aukstums dedzināja kailās rokas.
- Nātres dedzina rokas.
3.1.intransitīvs Izstarot lielu karstumu; izraisīt sāpīgu kairinājumu, sūrstošas sāpes.
PiemēriSaule dedzināja arvien spēcīgāk.
- Saule dedzināja arvien spēcīgāk.
- Dedzinošas sāpes sirds apvidū.
3.2.Stipri kairināt (par asiem ēdieniem, garšvielām).
PiemēriAsās garšvielas dedzina mēli.
- Asās garšvielas dedzina mēli.
- Sinepes, pipari dedzina muti.
3.3.pārnestā nozīmē Spēcīgi satraukt, mocīt.
PiemēriMīlestība nebeidza dedzināt viņa sirdi.
- Mīlestība nebeidza dedzināt viņa sirdi.
- Atmiņas viņu dedzināja visu laiku.
- Šie vārdi viņu dedzināja un grauza.