Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
luminiscēt
luminiscēt 3. pers. -ē, pag. -ēja intransitīvs, darbības vārds
Izstarot gaismu, spīdēt kāda enerģijas avota ietekmē.
PiemēriLuminiscējošas krāsas.
Cilme:No angļu luminescence, kam pamatā latīņu lumen, luminis ‘gaisma’.