skanēt
skanēt 3. pers. skan, pag. skanēja darbības vārds; intransitīvs
1.Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
PiemēriSkan aplausi.
- Skan aplausi.
- Skan mūzika.
- Skan suņu rejas.
1.1.Radīt skaņas.
PiemēriSkan samtaina balss.
- Skan samtaina balss.
- Skan televizors.
- Skan bungas.
2.Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriMežs skan no putnu dziesmām.
- Mežs skan no putnu dziesmām.
3.Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
PiemēriVārdi skanēja nežēlīgi.
- Vārdi skanēja nežēlīgi.