skanīgs
skanīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skanīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skanīgi apstākļa vārds
skanīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
PiemēriSkanīgie smiekli.
2.Tāds, kas rada labi uztveramas, dzidras skaņas.
PiemēriSkanīga vijole.
2.1.Tāds, kur izplatās labi uztveramas skaņas (par telpu, vietu).
PiemēriSkanīga zāle.
2.2.Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
3.Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
PiemēriSkanīgs dzejolis.