skanīgs
skanīgs -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skanīga -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skanīgi apstākļa vārds
skanīgums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Labi uztverams, dzirdei tīkams, arī melodisks (par skaņu).
PiemēriSkanīgie smiekli.
- Skanīgie smiekli.
- Skanīgi putnu treļļi.
2.Tāds, kas rada labi uztveramas, dzidras skaņas.
PiemēriSkanīga vijole.
- Skanīga vijole.
2.1.Tāds, kur izplatās labi uztveramas skaņas (par telpu, vietu).
PiemēriSkanīga zāle.
- Skanīga zāle.
2.2.Tāds, kurā rodas labi uztveramas, dzirdei tīkamas skaņas (par norisi, darbību).
3.Tāds, kam ir labi izstrādāta, arī uztverei tīkama forma (piem., par tekstu).
PiemēriSkanīgs dzejolis.
- Skanīgs dzejolis.