skanēt
skanēt 3. pers. skan, pag. skanēja intransitīvs, darbības vārds
1.Rasties (kādā procesā) un izplatīties, kļūt uztveramam (par skaņu, skaņu kopumu).
PiemēriSkan aplausi.
1.1.Radīt skaņas.
PiemēriSkan samtaina balss.
2.Būt tādam, kurā izplatās skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriMežs skan no putnu dziesmām.
3.Būt ar kādu saturu (par tekstu); radīt (kādu iespaidu), izklausīties (kā) – par vārdiem, valodu.
PiemēriVārdi skanēja nežēlīgi.