skaņa
skaņa lietvārds; sieviešu dzimte
1.Svārstības, kas viļņu veidā izplatās vidē (piem., gaisā) un ko iespējams dzirdēt.
PiemēriSkaņas avots.
- Skaņas avots.
- Skaņas ātrums.
- Skaņas stiprums (intensitāte).
1.1.Šādas svārstības, svārstību kopums, kas izraisa noteiktu efektu maņu orgānos.
PiemēriSpalga skaņa.
- Spalga skaņa.
- Dobja skaņa.
- Mūzikas skaņas.
Stabili vārdu savienojumiSkaņu operators.
- Skaņu operators — speciālists (piem., ierakstu studijā), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi.
1.2.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu.
PiemēriSkaņu filma.
- Skaņu filma.
Stabili vārdu savienojumiSkaņu māksla.
- Skaņu māksla — mūzika.
2.joma: valodniecība Vissīkākā akustiski artikulējamā vienība ar noteiktām fizikālajām īpašībām.
PiemēriĪsa skaņa.
- Īsa skaņa.
- Skaņas kvantitāte, kvalitāte.
Stabili vārdu savienojumiNeviena skaņa nenāk pār lūpām. Orāla skaņa.
- Neviena skaņa nenāk pār lūpām — saka par stāvokli, kad nespēj parunāt (piem., aiz satraukuma).
- Orāla skaņa — skaņa, kuru izrunājot gaiss brīvi plūst caur mutes dobumu.
- Skaņu mācība — fonētika.
- Skaņu mija joma: valodniecība — parādība, kurā kādas vārda, morfēmas skaņas vietā rodas cita skaņa.
- Zilbiska skaņa — skaņa, kas spēj veidot zilbes kodolu.
Stabili vārdu savienojumiIesprausta skaņa. Īsa skaņa. Runas skaņu oscilogramma. Tukša skaņa.
- Iesprausta skaņa — valodas skaņa, kas iestarpināta starp vārda skaņām.
- Īsa skaņa — joma: valodniecība skaņa, kurai ir nosacīti neliels izrunas laiks.
- Runas skaņu oscilogramma — skaņas izraisīto gaisa spiediena svārstību attēls, ko raksturo svārstību biežums (frekvence), amplitūda un ilgums.
- Tukša skaņa idioma — 1. Saka par to, kam nepievērš vajadzīgo uzmanību.2. Saka par ko svešu, nezināmu.