skaņš
skaņš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skaņa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skaņi apstākļa vārds
skaņums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skanīgs, arī skaļš.
PiemēriSkaņi smiekli.
- Skaņi smiekli.
2.Tāds, kas rada skanīgas skaņas.
PiemēriSkaņa kokle.
- Skaņa kokle.
2.1.Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriSkaņš mežs.
- Skaņš mežs.
2.2.Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
PiemēriSkaņš rīts.
- Skaņš rīts.