skaņš
skaņš -ais īpašības vārds; vīriešu dzimte
skaņa -ā īpašības vārds; sieviešu dzimte
skaņi apstākļa vārds
skaņums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Skanīgs, arī skaļš.
PiemēriSkaņi smiekli.
2.Tāds, kas rada skanīgas skaņas.
PiemēriSkaņa kokle.
2.1.Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriSkaņš mežs.
2.2.Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
PiemēriSkaņš rīts.