noraustīties
noraustīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Īsu brīdi, vienu vai vairākas reizes raustīties un pārstāt raustīties (par ķermeni, tā daļām).
PiemēriĶermenis konvulsīvi noraustās.
- Ķermenis konvulsīvi noraustās.
- Uztraukumā noraustās lūpas.
- Miegā noraustījās muskuļi.
2.Darboties neritmiski, ar vienu vai vairākiem īsiem pārtraukumiem (par iekārtām, ierīcēm).
PiemēriMotors vairākas reizes noraustās, tad apstājas.
- Motors vairākas reizes noraustās, tad apstājas.
2.1.Būt ar mainīgu intensitāti vai īslaicīgiem pārtraukumiem.
PiemēriLiesmiņa noraustās un apdziest.
- Liesmiņa noraustās un apdziest.
- Ik pa brīdim noraustījās elektrība.
3.sarunvaloda, neliterārs Nobīties.
PiemēriNoraustījos un neaizgāju uz eksāmenu.
- Noraustījos un neaizgāju uz eksāmenu.