noraut
noraut -rauju, -rauj, -rauj, pag. -rāvu darbības vārds; transitīvs
norāvums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Raujot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek atdalīts nost.
PiemēriNoraut ābolu no zara.
1.1.Strauji noņemt, novirzīt nost.
PiemēriNoraut segu no gultas.
1.2.Skarot (ķermeņa daļu), atdalīt (to) nost (par mehānismu, ierīci u. tml.).
PiemēriGaterī strādniekam norāva roku.
1.3.Ātri, strauji novilkt, noņemt nost (apģērbu, apavus).
PiemēriNoraut sasvīdušo kreklu no muguras.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) ātri novirzās (lejā, zemē u. tml.).
PiemēriNoraut kādu gar zemi.
2.1.Raut uz leju, līdz galam (rokturi, sviru u. tml.).
PiemēriNoraut vilciena avārijas bremzi.
3.sarunvaloda Ar savu rīcību, uzvedību panākt, ka (kas) nenotiek, tiek atcelts.
PiemēriNoraut izrādi, koncertu.
4.sarunvaloda Noņemt, nepiešķirt (algu, peļņu u. tml.).
PiemēriNoraut visiem algas.
Stabili vārdu savienojumiGovs norauj pienu. Noraut ādu pār acīm. Noraut galvu (kādam). Noraut masku. Noraut pienu.