noreibināt
noreibināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju darbības vārds; transitīvs
noreibināties darbības vārds; atgriezenisks
Panākt, būt par cēloni, ka noreibst; apreibināt.
PiemēriAlus krūze staigāja apkārt, noreibinādama tos, kas dejā nevarēja apreibt.