noreibt
noreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu darbības vārds; intransitīvs
noreibums lietvārds; vīriešu dzimte
1.Nonākt reibuma stāvoklī; apreibt.
PiemēriStipri noreibt no izdzertā konjaka.
- Stipri noreibt no izdzertā konjaka.
- Noreibt no pāris šampanieša glāzēm.
1.1.Izjust reiboni.
PiemēriNoreibt no spēcīgās pavasara ziedu smaržas.
- Noreibt no spēcīgās pavasara ziedu smaržas.
- Galva noreiba.
2.Izraisīties spēcīgām pozitīvām emocijām, pārdzīvojumam (no kā).
PiemēriNoreibt aiz laimes.
- Noreibt aiz laimes.
- Diriģents bija gluži noreibis no ilgajiem aplausiem zālē.