apreibt
apreibt -reibstu, -reibsti, -reibst, pag. -reibu intransitīvs, darbības vārds
apreibums vīriešu dzimte, lietvārds
1.Nonākt reibuma stāvoklī; noreibt (parasti alkoholisko vielu ietekmē).
PiemēriApreibt no glāzes vīna.
1.1.Izjust reiboni (piem., stipras smaržas iedarbībā).
PiemēriNo tik stipras ziedu smaržas var apreibt.
2.Sajūsmināties, aizmirsties; izjust patīkamu pārdzīvojumu.
PiemēriApreibt no laimes.