Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norībēt
norībēt 3. pers. -rīb, pag. -rībēja darbības vārds; intransitīvs
1.Iesākt rībēt un pārstāt rībēt.
PiemēriNorībēja šāviens.
1.1.Atskanot šādam troksnim, nodrebēt.
PiemēriDurvis norīb.