noriet
noriet -reju, -rej, -rej, pag. -rēju darbības vārds; transitīvs
1.Skaļi, neatlaidīgi apriet (kādu).
PiemēriSuns aizelsdamies norēja katru garāmgājēju.
1.1.pārnestā nozīmē Ar pārmetumiem, apvainojumiem vērsties (pret kādu, ko).
PiemēriNoriet savus politiskos pretiniekus.