norīkot
norīkot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
PiemēriNorīkot strādniekus, lai nopļauj zāli.
- Norīkot strādniekus, lai nopļauj zāli.
- Norīkot jauno speciālistu darbā.
- Norīkot ekspertus darbam komisijā.
- Norīkot pie tīrīšanas darbiem.
1.1.Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
PiemēriNorīkot apsardzi.
- Norīkot apsardzi.
- Norīkot tulku.
- Norīkot papildu reisus, vilcienus.