Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
norīkot
norīkot -oju, -o, -o, pag. -oju transitīvs, darbības vārds
1.Dodot oficiālu rīkojumu, pavēli, likt (kādam ko darīt, veikt), nosūtīt (kādā uzdevumā).
PiemēriNorīkot strādniekus, lai nopļauj zāli.
1.1.Ar oficiālu rīkojumu panākt, ka (kas) tiek nodrošināts.
PiemēriNorīkot apsardzi.