norikšot
norikšot -oju, -o, -o, pag. -oju darbības vārds; transitīvs
1.Rikšojot, rikšiem noskriet (par zirgu); šādā veidā ar zirgu jāt, braukt.
PiemēriNorikšot kādu gabaliņu, vairākus apļus.
2.sarunvaloda Noskriet (kādu attālumu) – par cilvēku.
PiemēriIk rītu norikšot divus kilometrus.