noriets
noriets lietvārds; vīriešu dzimte
1.Aizvirzīšanās šķietamā kustībā aiz apvāršņa (par debess spīdekli).
PiemēriTuvojās vakars, saule bija tuvu norietam.
- Tuvojās vakars, saule bija tuvu norietam.
- Debesis sārtojās norieta pusē.
1.1.Apgaismojums laikā, kad saule noriet.
PiemēriSārta norieta gaisma.
- Sārta norieta gaisma.
2.Kā pastāvēšanas, norises beigu posms, beigas.
PiemēriMūža noriets.
- Mūža noriets.
- Romantisma virziena noriets mākslā.
- Slavas norietā.