Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
norīdīt
norīdīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
PiemēriNorīdīt ar suņiem tādus cilvēkus.