Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
norīdīt
norīdīt -u, -i, -a, pag. -īju transitīvs, darbības vārds
Rīdot (suni), panākt, ka uzbrūkot (tas) sakož (kādu).
PiemēriNorīdīt ar suņiem tādus cilvēkus.