Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
norībināt
norībināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju transitīvs, darbības vārds
1.Kādu brīdi rībināt un pārstāt rībināt.
PiemēriNorībināt bungas.
2.intransitīvs Norībēt.
PiemēriTālumā pāris reizes norībināja pērkons.