norēkt
norēkt -rēcu [-rȩ̀cu], -rēc, -rēc [-rȩ̀c], pag. -rēcu darbības vārds; intransitīvs
1.formā: trešā persona Īsu brīdi rēkt un pārstāt rēkt (par dzīvniekiem).
PiemēriEs atjāju baltu zirgu Sarkaniem iemaviem, Lai nozviedza, lai norēca Pats labais kumeliņš.
2.transitīvs Skaļā balsī nokliegt (ko).
PiemēriNorēkt sveicienu.
3.sarunvaloda, transitīvs Izsmiet (kādu).
PiemēriNevajag norēkt cilvēku, visiem tā var gadīties.
3.1.Ļoti smieties (kādu laiku).
PiemēriNorēkt trīs stundas ar draudzeni.