norēķins
norēķins lietvārds; vīriešu dzimte
Darījums, kurā notiek dažādu maksājumu un citu finansiālu darbību veikšana; naudas pārskaitījums.
PiemēriSkaidras, bezskaidras naudas norēķini.
- Skaidras, bezskaidras naudas norēķini.
- Avansa norēķins.
- Izdarīt, veikt norēķinus.
- Starptautiskie norēķini.
Stabili vārdu savienojumiDot norēķinu. Maksājumu karte; norēķinu karte.
- Dot norēķinu — sīki izstāstīt (kādam par savu rīcību, darbību u. tml.).
- Maksājumu karte; norēķinu karte — neliela plastikāta karte, kurā ar elektroniskiem elementiem ierakstīta informācija par personas bankas kontu.
- Norēķinu konts — konts bankā, no kura var veikt dažādus maksājumus.