norimt
norimt -rimstu, -rimsti, -rimst, pag. -rimu darbības vārds; intransitīvs
1.Pakāpeniski pārstāt, arī izbeigties (par parādībām, norisēm dabā, arī sabiedrībā).
PiemēriVējš pievakarē norima.
2.Nomierināties (pēc uztraukuma, uzbudinājuma) – par cilvēku.
PiemēriBērns visu dienu raudāja, tikai uz vakarpusi norima.
2.1.Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
PiemēriPamazām dusmas norima.