Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
ķīķerēt sarunvaloda
ķīķerēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Vērot, skatīties.
PiemēriĶīķerēt ar tālskati.
Cilme:No viduslejasvācu kiken.