novirmot
novirmot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
1.Īsu brīdi virmot un pārstāt virmot.
PiemēriEzers novirmo.
- Ezers novirmo.
- Blakus spārei novirmoja ūdens.
2.Virmojot izplatīties, īsu brīdi būt uztveramam.
PiemēriNo pūderslotiņas gaisā novirmo zelta puteklīši.
- No pūderslotiņas gaisā novirmo zelta puteklīši.
- Gaisā novirmoja citrona smarža.