vēsmot
vēsmot [vȩ̃smuôt] 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
vēsmojums [vȩ̃smuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Pūst (par lēnu vēju); izplatīties ar vēsmu (piemēram, par smaržu).
PiemēriPāri laukiem un pļavām vēsmoja silts dienvidu vējš.
1.1.pārnestā nozīmē Izpausties (par stāvokli, norisi).
PiemēriPrieks sāka klusi vēsmot sirdī.