vest
vest vedu [vȩdu], ved, ved [vȩd], pag. vedu darbības vārds; transitīvs
1.Pārvietot (ko) ar transportlīdzekli; pārvietot (ko) – par transportlīdzekli.
PiemēriVest ar automašīnu būvmateriālus.
- Vest ar automašīnu būvmateriālus.
- Vest ar ķerru granti.
- Preču vilciens ved lielu kravu.
1.1.intransitīvs Būt tādam, kas atrodas noteiktā virzienā; būt tādam, pa kuru var nokļūt, izkļūt (kur).
PiemēriPāri upei ved tilts.
- Pāri upei ved tilts.
- Ceļš ved cauri ciematam.
- Kāpnes ved lejā uz pagrabstāvu.
Stabili vārdu savienojumiDurvis ved.
- Durvis ved — saka par durvīm, pa kurām var iziet citā telpā vai ārā.
2.Panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) virzās, seko līdzi; arī vadīt (kādu).
PiemēriVest bērnus pastaigāties.
- Vest bērnus pastaigāties.
- Vest muzeja apmeklētājus no vienas zāles uz otru.
- Vest suni pavadā.
- Vest zirgu stallī.
- Vest skolēnus pārgājienā.
- Vest karavīrus uzbrukumā.
- Milda ved Agni zem rokas, lai viņš nepakluptu.
Stabili vārdu savienojumiVest ap stūri. Vest pie altāra. Vest pie prāta.
- Vest ap stūri sarunvaloda — mānīt, krāpt.
- Vest pie altāra idioma — apprecēt.
- Vest pie prāta idioma — panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst prātīgāks.
3.Veikt, īstenot (ko).
PiemēriVest darbu, nodomu galā.
- Vest darbu, nodomu galā.
- ..braucienu laikā kuģinieki bija veduši tādu kā cīņu ar saviem priekšniekiem..
Stabili vārdu savienojumiVest sarunas.
- Vest sarunas — organizēt, veikt domu, viedokļu apmaiņu nolūkā panākt vienošanos (kādā jautājumā).
3.1.nevēlams Sistemātiski kārtot (dokumentus), veikt (ar dokumentiem saistītas darbības).
PiemēriVest statistiku.
- Vest statistiku.
- Vest uzskaiti.