vēsma
vēsma [vȩ̃sma] sieviešu dzimte, lietvārds
vēsmojums [vȩ̃smuôjùms] vīriešu dzimte, lietvārds
1.Lēna gaisa plūsma; lēns vējš.
PiemēriPa atvērto logu plūst svaiga gaisa vēsma.
2.Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
PiemēriDabā jau jūtama rudens tuvošanās vēsma.