vēsma
vēsma [vȩ̃sma] lietvārds; sieviešu dzimte
vēsmojums [vȩ̃smuõjùms] lietvārds; vīriešu dzimte
1.Lēna gaisa plūsma; lēns vējš.
PiemēriPa atvērto logu plūst svaiga gaisa vēsma.
- Pa atvērto logu plūst svaiga gaisa vēsma.
- Pilnīgs bezvējš bez mazākās vēsmas.
- Ir karstas dienas, bez vēsmas. Saule rītos aizdegas debesīs un degdama noriet.
2.Samērā vāji izteikta kāda jauna pazīme (piemēram, parādībai, norisei).
PiemēriDabā jau jūtama rudens tuvošanās vēsma.
- Dabā jau jūtama rudens tuvošanās vēsma.
- Jauna ziemas apģērbu modes vēsma.
- Politisku pārmaiņu vēsmas.