veselums
veselums [vȩsȩlùms] vīriešu dzimte, lietvārds; formā: vienskaitlis
1.Noteikta (kā savstarpēji cieši saistīta) sistēma, kopa, grupa u. tml.
PiemēriDzīvu būtņu organisms ir viens veselums.
2.Vispārināta īpašība → vesels1; šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriPārbaudīt savu zobu veselumu.