Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
vervelēt sarunvaloda
vervelēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju darbības vārds; intransitīvs
Neskaidri, arī nesaprotami, apnicīgi u. tml., parasti ātri, runāt, stāstīt.
PiemēriIlgi vervelēt par vienu un to pašu.