vesels
vesels [vȩsȩ̀ls] -ais vīriešu dzimte, īpašības vārds
vesela [vȩsȩla] -ā sieviešu dzimte, īpašības vārds
veseli [vȩsȩli] apstākļa vārds
1.Tāds, kas nav slims, ievainots, tāds kuram ir laba veselība (par cilvēkiem, dzīvniekiem, arī organismu, ķermeni).
PiemēriĀrstēties, kamēr kļūst vesels.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo (sveiks un) vesels.
1.1.Tāds, kas nav bojāts (par augiem, to daļām).
PiemēriVesels un spēcīgs augļu koks.
2.Tāds, kas nav dalīts, dalījies atsevišķās daļās, gabalos; arī tāds, kas pastāv, ir saglabājies neskarts, nebojāts.
PiemēriTrauks nav saplīsis, ir vesels.
3.Tāds, kas pēc apjoma, lieluma, arī vērtības u. tml. atbilst attiecīgi lielam daudzumam, arī priekšstatam par šādu daudzumu (par kā, parasti lielu, kopumu).
PiemēriAizlido vesels bars putnu.
3.1.Pilns, noteikts laikposms.
PiemēriGaidīt veselu stundu.
3.2.pārnestā nozīmē Ļoti ietekmīgs, nozīmīgs (par parādībām sabiedrībā).
PiemēriUzvara olimpiādē ir vesels notikums.
Stabili vārdu savienojumiDzīvo vesela! Dzīvo vesels! Izkulties cauri ar veselu ādu. Sveiks un vesels.