sasvārstīties
sasvārstīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Sākt, parasti pēkšņi, svārstīties; īsu brīdi svārstīties.
PiemēriLaiva sasvārstās.
- Laiva sasvārstās.
- Zem lielā svara grīda sasvārstījās un iebruka.
- Ejot pāri laipai, sajūta mazliet baisa, atliek vien sasvārstīties, un kritiens būs nenovēršams.
- Oficiante zaudēja līdzsvaru, paplāte sasvārstījās, un dzērieni izlija.
1.1.Kļūt nestabilam, zaudēt noteiktību.
PiemēriPasaules tirgus sasvārstās.
- Pasaules tirgus sasvārstās.
- Viņa izredzes iegūt darbu sasvārstījās.
2.Sākt šaubīties, svārstīties.
PiemēriParakstot dokumentu par izsūtīšanu, manā lugā Vilis Lācis sasvārstās. Un es pieņemu, ka viņš varēja jautāt – vai tiešām padomju varai jācīnās ar sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem?
- Parakstot dokumentu par izsūtīšanu, manā lugā Vilis Lācis sasvārstās. Un es pieņemu, ka viņš varēja jautāt – vai tiešām padomju varai jācīnās ar sievietēm, bērniem, sirmgalvjiem?