sasvērt
sasvērt -sveru, -sver, -sver, pag. -svēru transitīvs, darbības vārds
sasvēriens vīriešu dzimte, lietvārds
1.Sverot (ko), sadalīt (to) pa noteiktiem kopumiem.
PiemēriSasvērt miltus paciņās.
2.Leņķiski noliekt no kāda stāvokļa, parasti uz sāniem.
PiemēriŠķīvi drīkst sasvērt nedaudz prom no sevis, lai zupu būtu vieglāk izēst.