sasvārstīt
sasvārstīt -u, -i, -a, pag. -īju darbības vārds; transitīvs
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) sasvārstās, sāk svārstīties.
PiemēriSasvārstīt laivu.
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst nestabils, svārstīgs.
PiemēriSasvārstīt valūtu tirgu.
2.1.Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) sāk šaubīties, svārstīties.
PiemēriMani vairs nevar sasvārstīt kā jaunības laikos, jūtos pietiekami stabili.