sasust
sasust 3. pers. -sūt, pag. -suta intransitīvs, darbības vārds
1.Sūtot iekaist (par ķermeņa daļām); izsust1.
PiemēriBrūce zem plākstera sasutusi.
1.1.Sūtot sabojāties.
PiemēriPieneņu ziedi jāvāc grozos, kur tiem piekļūst gaiss, citādi tie ātri sasūt un sabrūnē.