Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
sasveķot
sasveķot 3. pers. -o, pag. -oja darbības vārds; intransitīvs
sasveķojums lietvārds; vīriešu dzimte
Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
PiemēriSasveķojusi koksne.