gāzties
gāzties gāžos, gāzies, gāžas, pag. gāzos darbības vārds; atgriezenisks
1.Svērties (uz sāniem, apkārt); arī brukt, jukt (par ko lielu, smagu).
PiemēriPēkšņi sāk gāzties koks.
- Pēkšņi sāk gāzties koks.
- Sēta ir tik veca, ka kuru katru brīdi var gāzties.
- Gāžas pavirši pieslietās kāpnes.
- Durvis gāžas ārā.
- Māja gāžas kopā.
Stabili vārdu savienojumiGāzties no kājām.
- Gāzties no kājām — nespēt nostāvēt kājās (parasti no noguruma).
2.Smagnēji krist, arī velties (par ko lielu, smagu).
PiemēriNo jumtiem gāžas sniegs.
- No jumtiem gāžas sniegs.
- No kalna gāžas akmeņu straumes, lavīna.
2.1.Zaudējot līdzsvaru, smagi krist (par cilvēku).
PiemēriGāzties atmuguriski.
- Gāzties atmuguriski.
- Gāzties zemē no jumta.
- Gāzties pa kāpnēm lejā.
3.formā: trešā persona Strauji, spēcīgi plūst, krist lielā daudzumā lejup.
PiemēriNo kalniem gāžas krāčainas upes.
- No kalniem gāžas krāčainas upes.
- No liela augstuma gāžas ūdenskritums.
3.1.Strauji, lielā daudzumā izplatīties.
PiemēriPa atvērto logu gāzās iekšā svaigais gaiss.
- Pa atvērto logu gāzās iekšā svaigais gaiss.
- No degošās ēkas gāžas dūmu mutuļi.
4.sarunvaloda Strauji iet, virzīties (kur, uz kurieni).
PiemēriGāzties iekšā zālē.
- Gāzties iekšā zālē.
- Ļaudis drūzmējās un gāzās uz priekšu.
4.1.Doties (par lielu ļaužu daudzumu).
PiemēriCilvēki gāžas uz jauno izrādi.
- Cilvēki gāžas uz jauno izrādi.
- Slimnieki bariem gāzās pie slavenā dziednieka.