gāzt
gāzt gāžu, gāz, gāž, pag. gāzu transitīvs, darbības vārds
1.Iedarbojoties ar spēku, panākt, ka (kas liels, smags) sveras, krīt (uz sāniem, apkārt, lejup u. tml.); būt par cēloni tam, ka gāžas.
PiemēriGāzt dīvānu uz sāniem.
1.1.Zāģēt, cirst (kokus).
PiemēriGāzt kokus.
Stabili vārdu savienojumiGāzt baļķus.
2.Strauji mest, bērt (kā lielu daudzumu); strauji liet (lielu šķidruma daudzumu).
PiemēriGāzt laukā vezumu.
3.Vardarbīgi atņemt varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli; panākt, ka zaudē varu, valdīšanas tiesības, valdošo stāvokli.
PiemēriGāzt pastāvošo iekārtu.
4.intransitīvs; formā: trešā persona Spēcīgi līt.
PiemēriLietus gāza visu nakti.
Stabili vārdu savienojumiGāzt straumēm.
5.sarunvaloda, intransitīvs Spēcīgi sist.
PiemēriGāzt pa ausi.
Stabili vārdu savienojumi(Ap)gāzt kalnus. (Iz)gāzt podus. Ar muti kalnus gāzt. Gāzt kā ar spaiņiem. Gāzt no kājām.