nonīkt
nonīkt -nīkstu, -nīksti, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Nīkstot kļūt vārgam, neattīstīties un aiziet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriSausumā augi var nonīkt.
1.1.Atrodoties sliktos apstākļos, kļūt vārgam, nespēcīgam un aiziet bojā.
PiemēriNonīkuši zirgi.
2.Atrodoties neērtos, nogurdinošos apstākļos, zaudēt spēkus, možumu.
PiemēriKarstumā bērni nonīkuši.
2.1.transitīvs Nīkstot pavadīt (kādu laikposmu).
PiemēriPusstundu nonīkt pie pieturas, gaidot autobusu.