izbļauties sarunvaloda
izbļauties -bļaujos, -bļaujies, -bļaujas, pag. -bļāvos atgriezenisks, darbības vārds
1.Ilgāku laiku, daudz bļaustīties, kliegt, klaigāt.
PiemēriViņš izbļāvās uz visiem un aizgāja.
1.1.Ilgāku laiku, skaļi raudāt (parasti par bērniem).
PiemēriMazulis izbļāvās un nomierinājās.