pāršķelt
pāršķelt -šķeļu, -šķel, -šķeļ, pag. -šķēlu darbības vārds; transitīvs
1.Šķeļot pārdalīt (ko).
PiemēriPāršķelt akmeni.
- Pāršķelt akmeni.
- Ar cirvi pāršķelt bluķi visā garumā.
- Augli pāršķeļ uz pusēm, izņem sēklas un mīkstumu izēd ar karoti.
1.1.Šķeļot pārdalīt, ievainot (ķermeņa daļu).
PiemēriLācis ir plēsējs, kurš konfliktsituācijā ar rotaļīgu ķepas kustību var pāršķelt cilvēka vēderu.
- Lācis ir plēsējs, kurš konfliktsituācijā ar rotaļīgu ķepas kustību var pāršķelt cilvēka vēderu.
2.Pēkšņi parādīties (kādā vidē), to pārdalot (par gaismu, gaismas staru u. tml.).
PiemēriDebesis pāršķeļ zibens šautra.
- Debesis pāršķeļ zibens šautra.
2.1.Pēkšņi izplatīties (klusumā), to pārtraucot (par skaņu).
PiemēriPēkšņi klusumu pāršķeļ nedzirdēts troksnis.
- Pēkšņi klusumu pāršķeļ nedzirdēts troksnis.
- Gaisu pāršķēla putna spārnu švīksti.