sanīkt
sanīkt -nīkstu, -nīkst, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
PiemēriGarīgi un fiziski sanīkt.
- Garīgi un fiziski sanīkt.
- Cilvēks sanīkst, kļūst bāls un slimīgs.
- Bērns sanīcis, klepo.
1.1.Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriStādi sanīkst.
- Stādi sanīkst.
- Orhideja sanīkusi.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
PiemēriVeselu stundu sanīkt uzgaidāmajā telpā.
- Veselu stundu sanīkt uzgaidāmajā telpā.