sanitārs1
sanitārs lietvārds
sanitāre lietvārds
1.Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas slimnīcā kopj slimniekus un telpas.
PiemēriSanitārs stumj ratiņus ar slimnieku.
- Sanitārs stumj ratiņus ar slimnieku.
- Sanitāre saklāj gultu.
- Palātas mazgā sanitāres.
1.1.Cilvēks, kas (kaujas laukā) uzmeklē un evakuē ievainotos.
PiemēriSanitārs izvelk ievainoto no kaujas lauka.
- Sanitārs izvelk ievainoto no kaujas lauka.
- Brīvprātīgi iestāties armijā par sanitāri.
1.2.Skolēns (padomju iekārtas laikā), kas seko higiēnas prasību ievērošanai klasē.
PiemēriSanitārs pārbauda klasesbiedru roku tīrību.
- Sanitārs pārbauda klasesbiedru roku tīrību.
2.Dzīvnieks vai augs, kas savos dzīvības procesos patērē ko tādu, kas ir nevēlams apkārtējai videi.
PiemēriKrauklis ir meža sanitārs, kurš palīdz likvidēt kritušos dzīvniekus.
- Krauklis ir meža sanitārs, kurš palīdz likvidēt kritušos dzīvniekus.
- Āboliņš ir lauka sanitārs, kas pārmāc nezāles.