sanīkt
sanīkt -nīkstu, -nīkst, -nīkst, pag. -nīku darbības vārds; intransitīvs
1.Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
PiemēriGarīgi un fiziski sanīkt.
1.1.Vāji attīstīties, pakāpeniski iet bojā (par augiem, to daļām).
PiemēriStādi sanīkst.
2.Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties neērtos, nogurdinošos apstākļos.
PiemēriVeselu stundu sanīkt uzgaidāmajā telpā.