Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
paķērkt
paķērkt -ķērcu [-ķȩ̄rcu], -ķērc, -ķērc [-ķȩ̄rc], pag. -ķērcu intransitīvs, darbības vārds
1.formā: trešā persona Neilgu laiku, mazliet ķērkt (par dažiem putniem).
PiemēriDažreiz kokā paķērc vārnas.
2.sarunvaloda Pabļaustīties, pakliegt (skaļā, griezīgā balsī).
PiemēriBūs atkal par ko paķērkt.