Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
paķert
paķert -ķeru, -ķer, -ķer, pag. -ķēru darbības vārds; transitīvs
1.Ātri, strauji paņemt (ko).
PiemēriPaķert somu.
  • Paķert somu.
1.1.sarunvaloda Ātri, steidzīgi nopirkt.
PiemēriPaķert veikalā sulu.
  • Paķert veikalā sulu.
1.2.sarunvaloda Aizvest, paņemt līdzi.
PiemēriViņš var paķert vēl vienu braucēju.
  • Viņš var paķert vēl vienu braucēju.
2.Neilgu laiku, mazliet ķert (piem., zivis).
PiemēriEzerā paķert līņus.
  • Ezerā paķert līņus.
Stabili vārdu savienojumiPaķert uz āķa. Paķert uz muļķa.