urbties
urbties urbjos, urbies, urbjas, pag. urbos darbības vārds; atgriezenisks
1.Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
PiemēriUrbties cietajos iežos.
- Urbties cietajos iežos.
- Urbties cauri vairākiem kilometriem Zemes garozas.
- Pētnieki urbās dziļi Antarktīdas ledū.
- Svārpsts urbjas kokā.
1.1.pārnestā nozīmē Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
Piemēri..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- ..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
- ..motoru troksnis urbjoties cauri visām sienām..
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
PiemēriGalvā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
- Galvā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
2.Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
PiemēriSpieķa gals urbjas smiltīs.
- Spieķa gals urbjas smiltīs.
- Koka mietsakne stateniski urbjas augsnē.
- Kūlai cauri urbjas zaļi dzinumi.
2.1.Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
PiemēriIerakuma malā urbās lodes.
- Ierakuma malā urbās lodes.
2.2.Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
PiemēriProžektora stars urbjas naktī.
- Prožektora stars urbjas naktī.
- Autobuss urbjas cauri tumsai.
3.Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
PiemēriUrbties noteiktā tēmā.
- Urbties noteiktā tēmā.
- Urbties klasiskās literatūras pasaulē.
- Urbties biezajos sējumos.
- Urbties cauri literatūras kalniem.
4.Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
PiemēriMakšķernieks pacietīgi urbjas pludiņā.
- Makšķernieks pacietīgi urbjas pludiņā.
- Vīrieša skatiens urbjas pretimsēdētājā.
- Viņas acis urbās tēva sejā.