Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 266 šķirkļi
urdzēt
urdzēt 3. pers. urdz, pag. urdzēja darbības vārds; intransitīvs
Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
PiemēriUpīte urdz pāri oļiem.