Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca
58 265 šķirkļi
urdzēt
urdzēt 3. pers. urdz, pag. urdzēja intransitīvs, darbības vārds
Plūstot radīt paklusas, dzidras skaņas (par ūdeni, ūdensteci, kas plūst pāri nelieliem šķēršļiem).
PiemēriUpīte urdz pāri oļiem.