urbties
urbties urbjos, urbies, urbjas, pag. urbos atgriezenisks, darbības vārds
1.Urbjot (priekšmetu, materiālu), virzīties (tajā); urbjot tikt virzītam (kur iekšā).
PiemēriUrbties cietajos iežos.
1.1.pārnestā nozīmē Izraisīt nepatīkamas izjūtas; izplatīties cauri kam (par skaņām).
Piemēri..viņa nervi joprojām vibrēja no Gremzdienes raudām, kas urbās viņā kā svārspsts.
1.2.pārnestā nozīmē Izraisīt nemieru, mokoši ietekmēt.
PiemēriGalvā urbās tikai viena uzmācīga doma: zaglis. Visi uz viņu skatās ar aizdomām. Un kā lai viņš pierāda, ka tas tā nav!
2.Ar spiedienu tikt virzītam, virzīties (kur iekšā, arī kam cauri) – par ko smailu.
PiemēriSpieķa gals urbjas smiltīs.
2.1.Strauji, parasti rotējot, virzīties (kur iekšā).
PiemēriIerakuma malā urbās lodes.
2.2.Izplatīties, virzīties (kur, arī kam cauri).
PiemēriProžektora stars urbjas naktī.
3.Iedziļināties, lai izprastu, apgūtu, parasti cītīgi lasot; šādi izlasīt, izskatīt (kā lielu daudzumu).
PiemēriUrbties noteiktā tēmā.
4.Cieši, neatlaidīgi skatīties (vienā punktā); tikt cieši, neatlaidīgi vērstam (vienā punktā).
PiemēriMakšķernieks pacietīgi urbjas pludiņā.