urdīties
urdīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos darbības vārds; atgriezenisks
1.Vairākkārt traucēt, ietekmēt kādu, parasti, neatlaidīgi, arī uzmācīgi runājot.
PiemēriUrdīties un jaukties visās saimniecības lietās.
- Urdīties un jaukties visās saimniecības lietās.
2.formā: trešā persona Vairākkārt, ilgstoši izraisīt nemieru, neatlaidīgi nodarbināt.
PiemēriSmadzenēs urdījās mokoša doma.
- Smadzenēs urdījās mokoša doma.
- Galvā visu laiku urdījās viens jautājums.
2.1.Būt neatslābstošam, uzmācīgam (piemēram, par psihisku stāvokli).
PiemēriKrūtīs urdījās nemiers.
- Krūtīs urdījās nemiers.
- Manī urdījās godkāre.
- Urdījās vēlēšanās sevi pierādīt.
3.Intensīvi bikstīties, rakņāties.
PiemēriUrdīties ugunskurā.
- Urdīties ugunskurā.
- Urdīties pa papīrgrozu.